Kultūras mantojuma uzņēmējdarbība (KMU)

1. Ko nozīmē Kultūras mantojuma uzņēmējdarbība (KMU) un kādi ir tās pamatelementi?

1.1. Ievads

Kultūras mantojums iekļauj:

·         materiālais kultūras īpašums (ēka, grāmatas, pieminekļi, mākslas darbi, artefakti, ainavas);

·         nemateriālais un digitālais kultūras mantojums (valoda un zināšanas, folklora, mutvārdu vēsture, tradīciju paražas, estētiskā un garīgā pārliecība), kurus ir grūtāk saglabāt salīdzinājumā ar fiziskās kultūras lietām;

·         kultūras dabas mantojums (lauki, dabiskā vide, flora un fauna, bioloģiskā un ģeogrāfiskā daudzveidība, kultūras ainava, kas ir nozīmīga tūrisma nozares sastāvdaļa).

 

Kā jau minēts 1. nodaļā, kultūras mantojumu var atpazīt:

•             apbūvētā vidē (ēkas, pilsētu ainavas, arheoloģiskās atliekas);

•             dabiskā vidē (lauku ainavas, upju un jūras krasti, lauksaimniecības mantojums);

•             artefakti (grāmatas un dokumenti , priekšmeti, gleznas).

 

Galvenie KMU elementi, kurus var novērtēt, ir:

•             Nozīmīgums teritorijas reģenerācijai un ilgtspējīgai ekonomiskai un sociālai attīstībai makro-, mikro-, valsts, reģionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Kaut arī biznesa idejas sākotnējā posmā to ir grūti paredzēt, ir lietderīgi šāda veida jautājumus uzdot laicīgi, lai ņemtu vērā un izmantotu arī šo virzienu.

•             Zināšanu absorbcijas spēja attiecībā uz “vismodernāko” līmeni un savienojamība ar citām ekonomikas, sociālajām un kultūras jomām, atbalstot inovācijas, konkurētspēju un labu praksi. Mācīšanās un novatoriska pieeja ir sociālo uzņēmumu galvenās sastāvdaļas, un solidaritāte - sadarbība un kontaktu veidošana ar citām trešā sektora organizācijām ir galvenais elements, kas nodrošinās to pastāvēšanu un darba vietu izveidi.

•             KMU kā sarežģītu, sociālu, ekonomisku, vides un zināšanu krātuve prasa īpašas pieejas un vērtēšanas kritērijus, kas balstīti uz publiskā un privātā sektora partnerību, kurai ir nepieciešams maksimizēt tās pozitīvo ārējo faktoru (nelielas ārējās priekšrocības) dažādos laika periodos, vietējā, Eiropas un starptautiskā līmenī.