Kultūras mantojuma uzņēmējdarbība (KMU)

2. Kādas ir KMU vajadzības, riski un ieguvumi

Kultūras mantojuma uzņēmējdarbība ieņem galveno vietu debatēs par teritorijas inovatīvā, netehnoloģiskā potenciāla izmantošanu, ņemot vērā valstu vēstures dažādību un bagātīgo kultūru attiecīgajā zonā. Šī kursa mērķis ir sniegt dažus svarīgus aspektus saistībā ar šķēršļiem, ar kuriem saskaras KMU, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk MVU), kas dominē šajā jomā. Tajā pašā laikā mēs plānojam iepazīstināt ar dažām šķērsvirziena (transversālām) problēmām un ieteikumiem saistībā ar iespējamiem veidiem, kā KMU varētu gūt labumu no iekšējā un ES tirgus un digitālās ietekmes.

Šajā kontekstā mēs koncentrējamies uz to nacionālo un starptautisko faktoru nozīmi, kuri spēlē galveno faktoru lomu uzņēmējdarbības stiprināšanā, piemēram:

·         efektīva pieeja finansējumam;

·         inovācijas izaicinājumi;

·         tirgus šķēršļi;

·         intelektuālā īpašuma tiesības;

·         apmācība un izglītība;

·         nacionālā un starptautiskā sadarbība.

KM uzņēmējdarbība ir svarīga kultūras uzņēmējdarbības sastāvdaļa, kas kļūst par nozīmīgu faktoru, veicinot valstu iekšzemes kopproduktu, darbaspēka tirgus attīstību, preču un pakalpojumu eksportu un importu.[i] Lai arī nav vienprātības par KMU definīciju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un EUROSTAT uzņēmējdarbības indikatorprojekts atklāj sešas svarīgas KMU efektivitātes un labi funkcionējošas jomas, piemēram:

·         piekļuve finansējumam:

·         tehnoloģija un pētniecība & attīstība (turpmāk R&D);

·         uzņēmējdarbības iespējas;

·         tirgus apstākļi;

·         normatīvais regulējums;

·         uzņēmējdarbības kultūra.

Kultūras mantojuma (KM) uzņēmēji, īpaši MVU, darbojas īpašos tirgus apstākļos, piedāvājot preces un pakalpojumus, kuru būtība galvenokārt ir kultūra, saturs un mazākā mērā komercija.

KM uzņēmēji laiž tirgū preces un pakalpojumus, organizē un vada kultūras mantojumu komerciālā vai bezpeļņas veidā, atkarībā no kultūras mantojuma īpašībām (kā mantu, kultūras kapitālu vai kā tīru sabiedrisko labumu).

KMU cenšas darboties saskaņā ar kultūrvides, sociālās, ekonomiskās un uzņēmējdarbības politikas stratēģiskajiem mērķiem. KMU ietver radošuma garu, kur par pirmo prioritāti var uzskatīt kultūras vērtību, bet par otro - ekonomisko vērtību vai otrādi. Daudzos gadījumos KMU dod priekšroku ekonomiskajai motivācijai un izmantošanai, nevis kultūras vērtībai. Liela KM dažādība rada dažāda veida tiešu un izplatītu efektu dažādos laika periodos. Lielāko KM darbības daļu veido mazie uzņēmumi, mikrouzņēmumi ar 1–3 darbiniekiem. Lielāki uzņēmumi (ar vairāk nekā 50 darbiniekiem) rada lielāko apgrozījuma (ieņēmumu) daļu, lai gan to īpatsvars kopējā KM uzņēmumu skaitā ir mazāks par 1 procentu. Šis KM uzņēmumiem raksturīgais lielums, ko sauc par “iztrūkstošo vidu”, politikas veidotājiem uzliek ievērojamu diferenciāciju, īpaši attiecībā uz finansēšanas nosacījumiem mikrouzņēmumiem, kuriem ir grūtības kļūt par vidējiem uzņēmumiem. Lielākiem uzņēmumiem ir vieglāk nodrošināt efektīvu infrastruktūru attīstības un pētniecības aktivitātēm.  Savukārt maziem uzņēmumiem ir augstāka dinamika, labāka elastība un zemāka riska uzņemšanās. Elastīgākas un dinamiskākas attieksmes pielāgošana, reaģējot uz tirgus iespējām, apvienojoties lielākai infrastruktūrai un iesaistot resursus. KM produktu un pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem ir būtisks faktors kopienu identitātes, mantojuma un nacionālo un starptautisko kontaktu iespēju uzturēšanai labas prakses un ilgtspējīgas stratēģiskās pārvaldības kontekstā. Būtiska nozīme ir sabiedriskajam sektoram kā vissvarīgākajam KM aktīvu glabātājam, kurš ir ieinteresēts vietējās, reģionālās un nacionālās kultūras īpatnību ievērošanā un iedzīvotāju kultūras vērtību izmantošanā.

Galvenais faktors KM veicināšanā ir pieeja zināšanām un izglītībai, kas vērsta uz izpratni un ētikas uzlabošanu par KM uzturēšanu, kapacitātes stiprināšanu un profesionālās apmācības programmām, atbilstoša apmācības līmeņa noteikšanu dažādām ieinteresēto personu vai saņēmēju kategorijām. KM produktu pieejamība lielā mērā ir atkarīga no attiecīgā produkta rakstura un tipoloģijas no uzņēmējdarbības viedokļa. Esošajā literatūrā izdalītas vairākas KMU veidu kategorijas.[ii] Viena no visnoderīgākajām KMU klasifikācijām ir tā, kas atšķir:

a) peļņas gūšanu,

b) bezpeļņas uzņēmējdarbību un

c) pirmo divu veidu sociāli orientētu hibrīda formulu.

Bezpeļņas KMU gadījumā produkta pieejamība parasti ir lielāka. Uz ekonomiku orientēts hibrīdais KMU mērķis ir gūt peļņu dažādu valsts un privātā sektora partnerību shēmu ietvaros. Sociāli orientēta hibrīda KMU galvenā darbības joma ir sociālās izglītības un iedzīvotāju labklājības palielināšana, kas savukārt rada vairākas vertikāli un horizontāli pozitīvas izplatības sekas mikro, vidējā un makro līmenī.