Vietējie tīkli un partnerības

1. Sociālās tīklošanās pamati

Ceturtajā un pēdējā šī kursa sadaļā mēs runāsim par tīklošanos, ņemot vērā, ka tā ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai uzņēmējdarbībai, jo īpaši tādā jomā kā kultūras mantojums. 4. sadaļas sākumā mēs pievērsīsimies tīklošanās pamatiem: Kas ir tīklošanās? Kādēļ tā ir svarīga? Kā lai uzzina, vai esat labs tīklošanās jomā un kā uzlabot savas prasmes?

1.1. Kāpēc tīkloties? 10 un vairāk iemeslu, kādēļ sadarbības tīkli ir svarīgi

Profesionālajā pasaulē runājot par “B vitamīnu”, ar to neapzīmē jaunāko smūtiju, bet gan paziņas, attiecības, kontaktus - vienalga, kā jūs to apzīmējat. It īpaši, darbojoties kā jauna jaunuzņēmuma dibinātājam, parasti dzirdams padoms: “Izveidojiet labu sadarbības tīklu un veidojiet kontaktus.” Bet kāpēc jums tas vispār jādara? Galu galā kontaktu veidošana un uzturēšana izmaksā daudz laika un bieži vien naudu. Beidzot esam apkopojuši dažus (pārliecinošus) iemeslus.

1.2. “Tīklošanās” – ko tas nozīmē?

Tīklošanās attiecas gan uz personīgo, gan profesionālo kontaktu izveidi un uzturēšanu, pastiprināšanu un tādējādi arī uzturēšanu tādu iemeslu dēļ, kas pārsniedz tikai kontaktu izveides intereses. Tīklošanās ir sociālā prasme, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tā palielina uzņēmējdarbības iespējas un padara ienesīgas sadarbības dibinātājiem - gluži kā prasmīgi izmantots B vitamīns. “Uzturiet sakarus!” ir sociālās tīklošanās kredo.

Ideālā gadījumā tam būtu jānodrošina tādu tīklu izveide, kuros ir noteiktas cilvēku grupas, kuras saista savstarpējās attiecības. To mērķis ir savstarpējs atbalsts, palīdzības un sadarbības piedāvāšana, taču bez tādu cilvēku līdzdalības, kuri ir ārpus tīkla un kuri varētu sniegt pakalpojumus vai gūt labumu no darbībām tīklā.

1. attēls: Kontaktu pārskats

Avots: ZiB-Draft

Šī kontaktu paplašināšanas sistematizācija, lai sasniegtu savstarpējās profesionālās rentabilitātes mērķus, ir cieši saistīta ar izdevīgām saimnieciskām darbībām, un tāpēc apraksta attiecības savstarpējas, konsolidētas mijiedarbības nozīmē, t.i., tās neietver tikai saskarsmi. No ekonomiskā viedokļa sadarbība būtu jāuzsāk, izmantojot sociālo tīklošanos. Tikai aktīvs, blīvi saistīts tīkls ar kvalitatīviem kontaktiem un biežu kontaktu veidošanu rada priekšrocības abām pusēm un ilgtermiņā nodrošina tīkla efektivitāti. Ja šī mērķtiecīgā tīklošanās pozitīva ietekmē karjeras iespējas, tad ir runa par mērķorientētu tīklošanos vai uzņēmumu tīklošanos, turklāt neignorējot priekšrocības, ko sniedz privātās attiecības attiecīgajā profesijā. Šo principu var ļoti labi piemērot tādiem notikumiem kā pašprezentācija (lasiet vairāk: Jaunumi), un tāpēc tā ir īpaši svarīgi jaunuzņēmumiem.

Vienlaikus tās darbības efekts tiek sasniegts, veidojot tīklu pēc principa, ka kontaktpersonas kontaktpersona arī ir kontaktpersona. Tas nozīmē, ka var izmantot ne vien tiešās kontaktpersonas, bet arī nesaistītus kontaktpersonas tālākā tīkla sazarojumus un tīklus. Šī tīklošanās notiek īpaši efektīvi, izmantojot tā sauktos aģentus, kuri ap sevi izveido īpaši daudz kontaktu un tādējādi darbojas kā kontaktu izplatītāji tiem, kas pazīst vienu vai vairākus aģentus.

Figure 2 : My network

Avots: ZiB-Draft

Uzdevums:

• Pasvītrojiet atslēgvārdus.
• Sakārtojiet atslēgvārdus sev izdevīgā secībā.

Mērķis:

Izprotiet sociālo tīklu īpašības, iepazīstieties ar tīkla analīzes pamatjēdzieniem un koncepcijām, attīstiet spēju vizualizēt savus tīklus un veidojiet izpratni par tīkla vizualizācijas iespējām. Nosakiet pirmās darbības vietējā tīkla izveidē un apzinieties iespējamās problēmas.

1.3. Vai esat labs sadarbības tīklu veidotājs? (Uzdevums)

Avots: http://www.smi-seminare.de/blog/sind-sie-ein-guter-netzwerker

Rezultāts:

Līdz 14 punktiem: Jūs vēl neesat aptvēris tīklu priekšrocības. Jums ir grūti veidot jaunus kontaktus un tos uzturēt. Turklāt, lai izveidotu ciešākas saites, sarunās ir jāpievēršas ne tikai profesionālajai dzīvei.

14 līdz 23 punkti: Jūs jau esat nonācis uz pareizā ceļa, lai sāktu sociālo tīklošanos. Dažos aspektos jums ir jāpilnveidojas. Kādas ir jūsu labākās prasmes? Kādi ir jūsu trūkumi?

Vairāk nekā 23 punkti: Jūs zināt, kas ir un ko nozīmē tīkls, tomēr jūs joprojām varat uzlabot savu tīklu.

1.4. Kurām personām būtu jāatrodas manā tīklā? (Uzdevums)

1.5. Tīklu veidošanas pamatnoteikumi

- Neformāla saruna

- Aktīva saziņa, t.i., jūsu vēršanās pie (ieinteresētajiem) cilvēkiem

- Piekrist ielūgumiem/ielūgt (piemēram, apmeklēt stendu tirdzniecības izstādē, doties uzņēmuma ceļojumā utt.)

- Ķermeņa valoda: atvērta, draudzīga, ieinteresēta, acu kontakts

- Uzdodiet jautājumus, uzturiet sakarus

- Vizītkartes!!!

- Izveidojiet un uzturiet sakarus

Avots: https://bilei.com

2. Sociālā tīklošanās kā sociālajam uzņēmējam

Sociālais uzņēmējs ir uzņēmējs,

- kurš cenšas novērst neatrisinātu sociālu problēmu (pārmaiņu teorija),

- kurš netiecas pēc finansiālas peļņas, bet gan grib gūt panākumus sociālajā jomā (sociālā ietekme),

- kura vērtību pamatā ir demokrātija, cilvēka cieņa un ilgtspēja (atbilstība),

- kurš iegūst nepieciešamos cilvēkresursus un sociālos resursus (spēju veidošana),

- un to var attēlot uzņēmējdarbības modelī.

Ņemot vērā sociālo uzņēmēju definīciju, jaunuzņēmumam ir nepieciešams tīkls, kas ietver ekonomiskos, sociālos, sabiedriskos, politiskos un ekoloģiskos aspektus. Tas nozīmē lieliskas komunikatīvās un sadarbības spējas, sadarbojoties ar citiem cilvēkiem un iestādēm.

6. attēls: Sociālā uzņēmējdarbība

Avots: ZiB

2.1. Tīklošanās un sociālie mediji

Pārvērtiet personiskos kontaktus par virtuāliem kontaktiem un virtuālos kontaktus par personiskajiem kontaktiem! Atrodiet pareizo bezsaistes un tiešsaistes darbību kombināciju. Tīklošanās ar personiskajiem kontaktiem tiešsaistē sniedz šādas priekšrocības:

- jums ir vieglāk sazināties,

- jūs vienmēr esat lietas kursā,

- jūs vienmēr esat klātienē un

- jūs samazināt laika un naudas patēriņu.

Sociālie mediji apvieno cilvēkus, kuri nekad nesatiktos reālajā dzīvē, un tie ir atvērti jaunu kontaktu izveidei. Lai kur jūs vai jūsu kontaktpersonas atrastos, jums ir sakari visā pasaulē. Kādas iespējas sociālie mediji nodrošina jaunuzņēmumiem un sociālajiem uzņēmējiem? Jūs varat izmantot sociālos medijus kā:

-  mārketinga līdzekli (zīmolrade, produktu mārketings, tirgus izpēte) un/vai

-  saziņas līdzekli (klientu piesaiste, klientu uzticība, klientu apkalpošana, klientu atbalsts, informācijas avots, tālākizglītība un apmācība).

Bet varbūt jūs jautājat sev: Kura platforma man ir piemērota? Nelielu ieskatu par to, kā izmantot sociālos medijus mārketinga nolūkiem, mēs jau sniedzām 3. nodaļā. Lūk, vēl daži ieteikumi par to, kura platforma jums varētu būt piemērota sociālajai tīklošanai.

Ir daudz dažādu sociālo mediju platformu, kuras var izmantot privātiem un/vai uzņēmējdarbības mērķiem. Šeit mēs nevēlamies nevienu reklamēt, ne arī sniegt ieteikumus. Detalizētu informāciju, lietotāja nosacījumus, datu aizsardzību utt. var atrast attiecīgajās uzņēmējdarbības platformās. Kura platforma man ir piemērota? Ko šādas platformas piedāvā un kuras mērķa grupas es vēlētos sasniegt?

Īss populārāko platformu apskats

Izmantojot tiešsaistes platformu, ir jāņem vērā daži galvenie noteikumi:

- Izveidojiet profilu, kas satur pareizu un aktuālu informāciju. Jūsu tiešsaistes profils ir jūsu vizītkarte!

- Jūsu personību vislabāk attēlo profesionāla fotogrāfija.

- Pārbaudiet sociālo mediju profila iestatījumus (konfidencialitātes iestatījums).

- Regulāri atjauniniet saturu.

- Kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.

- Ievērojiet tiesiskās prasības un datu aizsardzību!

- Izmantojiet platformu sniegtos datus un statisko informāciju.

Izstrādājiet savu sociālo mediju stratēģiju:

-  Novērtējiet sociālo mediju priekšrocības;

-  Nosakiet mērķi, mērķa grupas;

-  Izvēlieties pareizos kanālus;

-  Padomājiet par fotoattēliem, tekstu, video, aplādi;

-  Izmantojiet darba grafiku;

-  Meklējiet iedvesmas avotus;

-  Savienojiet savas aktivitātes tīklā.

Apsveriet iespējamos riskus un to novēršanu:

- Kritikas vētra (shitstorm).

- Brīdinājuma vēstule.

- Kādi dati un informācija drīkst būt publiska, privāta vai pieejama tikai noteiktām grupām?

- Datu ļaunprātīga izmantošana: Vīrusi, Trojas zirgi un datu zādzība.

2.2. Tīklošanās nozīmē daudz vairāk nekā tikai digitālos tīklus

Runājot par pamanāmību tīklos, es domāju daudz vairāk nekā tikai digitālās platformas. Tie noteikti ir svarīgi līdzekļi, it īpaši attiecībā uz starptautisko tīklu veidošanu. Bet pat mūsdienās tīklošanai ir svarīga loma “reālajā”, tas ir, analogajā - dzīvē. Iespējams, personiskā saziņa mūsdienās ir pat vēl svarīgāka, nekā agrāk. Jo īpaši tirgus vidē uzņēmumi, kuru vērtības un kultūru iemieso sociālie uzņēmēji un kuri padara to publiski pamanāmu, bieži saņem līguma slēgšanas tiesības.

Ar redzamību es domāju, piemēram, spēcīgāku klātbūtni pasākumos, dalību paneļdiskusijās un regulāru personīgo kontaktu uzturēšanu. Pamanāmību var saprast arī kā mērķtiecīgu saziņas stratēģiju. Tos, kuri aktīvi izvirza nākotnes tēmas un attīsta tās, arvien biežāk uztver kā lietu kārtības noteicējus diskursa situācijās.

3. Sociālās tīklošanās plāns un stratēģiskie aspekti

Tīklošanās ir līdzeklis mērķa sasniegšanai. Bet kādi mērķi jāsasniedz ar sociālo tīklošanos? Lūk, galvenie jautājumi, kas jums jāuzdod, veidojot sociālās tīklošanās plānu.

-          Kādi kontakti jums ir nepieciešami, lai sāktu uzņēmējdarbību?

-          Kurus sociālo mediju kanālus vēlaties izmantot?

-          Kuros tīklos vēlaties aktīvi piedalīties?

-          Vai ir kādi tīkla pasākumi, kuros jūs vēlētos piedalīties?

-          Kāds ir jūsu budžets sociālajai tīklošanai?

-          Cik daudz laika un pūļu jūs vēlaties ieguldīt tīklošanā?

-          Kādi ieteikumi tiem pašlaik ir nepieciešami?

3.1. Daži tīklošanas stratēģijas aspekti

Vai vēlaties stiprināt un paplašināt savu tīklu? Plānojiet šo stratēģiju projekta veidā. Izvirziet sev skaidrus mērķus un izstrādājiet sev piemērotāko tīkla stratēģiju. Sekojiet līdzi notikumiem!

1.       Pašreizējā situācija: kurš no esošajiem tīkla partneriem var sniegt jums īpašu atbalstu, izveidojot savu uzņēmumu?

2.       Īsās prezentācijas: īsa iepazīstināšana ar sevi un savām prasmēm – kas citus ieinteresētu sākt saziņu ar jums?

3.       Klātbūtnes pilnveidošana tiešsaistes un bezsaistes medijos: prezentējiet sevi profesionālā veidā (piemēram, ar vizītkartēm, skrejlapām, sociālo mediju profilu). Pievērsiet uzmanību kvalitātei, kādā iepazīstināt ar sevi!

4.       Tīklošanās ir uzņēmējdarbības un ikdienas dzīves sastāvdaļa. Izmantojiet ikvienu iespēju sociālo tīklu veidošanai.

5.       Uzturiet esošos kontaktus. izmantojiet (ikvienu) iespēju uzturēt sakarus. Vai viņi var būt noderīgi saviem tīkla partneriem vai pat darboties kā problēmu risinātāji?

6.       Princips “Dot un saņemt”: Ja viņi apvieno cilvēkus, tad ilgtermiņā tas nostiprina tīklu, nodrošinot abpusēju labumu.

3.2. Sociālā un apmaiņas ekonomika

Savā lekcijā prof. Gerts Skobels (Prof. Gert Scobel) ir nosaucis trīs galvenās sabiedrībai aktuālās problēmas:  sarežģītība, digitalizācija un kopējais labums.[i] Tehnoloģiskos izaicinājumus var raksturot ar trim terminiem: Digitalizācija, mākslīgais intelekts un robotu tehnoloģijas. Ko tas nozīmē sīkāk? Aparatūras un programmatūras aprīkojumam ir liela nozīme gan uzņēmējdarbībā, gan privātajā darbā šī termina patiesajā izpratnē, tāpat kā ārējai saziņai un sadarbībai. IT drošība un datu aizsardzība ir jānodrošina gan uzņēmumos, gan ārējās darba vietās (mājas birojā). Sadarbība (iekšējā/ārējā) turpinās palielināties (skat. blokķēde).

Individuālajiem darba ņēmējiem tehnoloģiskais izaicinājums nozīmē maksimālu elastīgumu (atrašanās vieta, laiks) un jaunas darba un privātās dzīves līdzsvara formas. Elastība un kvalifikācija (mūžizglītība) ir priekšnoteikums minimālajam nodarbinātības drošības līmenim.

Kādas būs sekas?

Pesimistiski vērtējumi pieļauj, ka liela daļa vienkāršo un atkārtojamo darbību izzudīs un ka bezdarbs varētu kļūt par sociālu problēmu. Šajā kontekstā arvien lielāku nozīmi iegūst jaunākie apsvērumi par solidaritātes ekonomiku un dalīšanās ekonomiku - arī attiecībā uz jaunuzņēmumiem.

Uz solidaritāti balstīta ekonomika attiecas uz vajadzībām vērstām, sociālām, demokrātiskām un ekoloģiskām pieejām. Solidaritātes ekonomikas projektiem pamatā vajadzētu kalpot cilvēkiem. Turklāt tā bieži balstās uz pārliecību, ka ikviens cilvēks ir sabiedrības daļa un ka viņa vai viņas darbs ir būtiska cilvēces progresa sastāvdaļa.

4. attēls : Sociālās uzņēmējdarbības pasaule

Avots: http://www.secumbria.org/

Solidaritātes ekonomikas projekti pastāv daudzos reģionos un sabiedrības formās, piemēram, Latīņamerikā, bet arī Eiropā. Tie ietver atklātā pirmkoda programmatūras projektus un alternatīvās izglītības iestādes, apmaiņas platformas, remonta kafejnīcas, sociālos tirgus, bezmaksas veikalus, pašregulējošus uzņēmumus un dzīvokļu koplietošanas kopienas.

Projekti un modeļi bieži tiecas sasniegt mērķus trīs jomās:

·        Sociālais mērķis: Kopienai ir jābūt demokrātiski un sociāli organizētai. Ir jāpārvar materiālisms un indivīds atkal jāintegrē sabiedriskajā dzīvē.

·        Politiskais mērķis: Būtu jāpaplašina kopīga lēmuma pieņemšana un demokrātija. Tās mērķis ir radīt tādu solidaritātes sabiedrību, kas sevi uzskata par vērtību un standartu sistēmu, kas ir vērsta uz indivīda vajadzību apmierināšanu.

·        Ekonomiskais mērķis: Dzīves un darba apstākļu uzlabošana ir jānodrošina bez aizņemšanās. Tostarp jāmin dažādi centieni, piemēram, dabas resursu saglabāšana, ilgtspēja un uz vajadzībām balstīta to pārvaldība. Ja nepieciešams, jānovērš cilvēku izraisīta apstākļu pasliktināšanās vai bojājumi. Ekonomiskais mērķis sakrīt ar politisko un sociālo mērķi.

Šajā kontekstā tiek minētas arī jaunas sociālās kustības. Tajās cilvēki cīnās arī pret globalizētā kapitālisma sekām, bet galvenokārt pret izslēgšanu no sabiedrības, sociālo atstumtību, nedrošību darba tirgū, bezdarbu un nabadzību. Viņi sanāk kopā un mēģina strādāt ar citiem ekonomiskajiem modeļiem. [i]

3.3. Dalīšanās ekonomika (definīcija)

Termins “dalīšanās ekonomika” (arī “dalītā ekonomika”) nozīmē priekšmetu sistemātisku aizdošanu un priekšmetu, telpu un teritoriju savstarpēju nodrošināšanu, jo īpaši privātpersonām un interešu grupām. Termins “dalīšanās ekonomika” tiek lietots kā sinonīms vai - papildus Martina Vaicmana (Martin Weitzman) sākotnējai definīcijai - saistībā ar informācijas un zināšanu koplietošanu.

Saskaņā ar ideju par dalīšanās ekonomiku pircējam nevajadzētu kaut ko pārvērst īpašumā, bet gan uz laiku izmantot, apdzīvot un pārvaldīt to. Protams, tā priekšnoteikums parasti ir piegādātāja īpašumtiesības. Galvenā uzmanība tiek pievērsta kopīgam patēriņam. Preces nonāk jaunās rokās tik ilgi, kamēr tās ir vajadzīgas vai pieejamas. Uzturēšana parasti ir īpašnieka pienākums.

Izmantojot elektroniskās platformas un sociālos tīklus, sasniedzams plašs ieinteresēto personu loks, iespējams darboties un reaģēt īsā laikā un sasniegt optimālu pielietojumu un izmantojumu. Dažas platformas specializējas dzīvokļu koplietošanā un zemes koplietošanā, citas pieļauj tādus variantus kā grāmatu un juvelierizstrādājumu koplietošanu. Arī apmaiņa un dāvanu apmaiņa ir grūti izsekojams process. Izmantojot sociālo mediju funkcijas, iespējams novērtēt potenciālos pircējus un piegādātājus, bet vandālisms un ļaunprātīga izmantošana tiek sodīta.

No vienas puses, ekonomikas teorijā dalīšanās ekonomiku vērtē kritiski, bet, no otras puses, tā tiek pielietota produktīvi. Dažās valstīs ārkārtīgi iecienīta ir, piemēram, automašīnu koplietošana, tā atrodas kooperatīvu un uzņēmumu rokās. Turklāt privātās automašīnas tiek pārveidotas par sabiedriskajiem taksometriem, un ar aplikāciju starpniecību pasažieri var atrast šoferus. Attiecībā uz lietotājiem kritika ir saistīta ar to, ka pārsvarā tie, kuriem ir piekļuve virtuālajai pasaulei, iegūst arī pieeju dalīšanās ekonomikai, kas ar informācijas ētikas nosacījumiem nozīmē digitālo plaisu vai digitālo vai informatīvo netaisnību. Attiecībā uz starpniekiem ir pārsteidzoši, ka tie var ietekmēt veselas nozares, izmantojot tikai savas platformas, iztiekot bez savām ēkām, transportlīdzekļiem, satura utt. Šo “platformu kapitālismu” (Sascha Lobo) var risināt ar informācijas un biznesa ētikas palīdzību. Pozitīvais ieguvums – tiek aizsargāta vide, un patēriņš kļūst apzinīgāks un sociālāks. Dalīšanās ekonomikai ir vērojams atbalsts krīzes laikos; vienlaikus tai ir jābūt pieredzes un pozitīvi noskaņotas sabiedrības izpausmei.

Avots: https://wirtschaftslexikon.gabler.de/definition/sharing-economy-53876

5. attēls: Biznesa vides izmaiņas

Avots: https://medium.com/rsa-reports/fair-share-reclaiming-power-in-the-sharing-economy-499b46bd4b00

Papildu informācija:

Kooperatīvs ir neatkarīga personu apvienība, kas brīvprātīgi apvienojas, lai ar kopīgi piederoša un demokrātiski pārvaldīta uzņēmuma starpniecību īstenotu savas kopējās ekonomiskās, sociālās un kultūras vajadzības un vēlmes.

Source: https://www.ilo.org/global/topics/cooperatives/lang--en/index.htm