Kultūras mantojumā balstīta sociālā uzņēmējdarbība - CHEER - LV

2.2.1 Ievads

Uzņēmējdarbības nozīme ekonomikas izaugsmē un attīstībā ir labi izprotama. Tomēr, kad vairums cilvēku domā par uzņēmējdarbību, viņi to mēdz uztvert kā iedzimtu prasmi vai talantu. No šejienes izriet debates par izvēli “audzināšana vai iedzimtās spējas”, un tajās saskatāms politikas izvēles jautājums par to, kā cilvēkus “izglītot”, lai viņi kļūtu par uzņēmējiem. Diemžēl šajās debatēs nav pievērsta uzmanība svarīgam aspektam - tajās tiek ignorēta nacionālā konteksta un institūciju regulējošā ietekme uzņēmējdarbības aktivitātes veidošanā[i] .Tuvredzīgi koncentrējoties uz uzņēmēju piedāvājumu, politikas veidotāji ignorē to, ka visbiežāk patiesi vājā vieta ir nevis uzņēmējdarbības centienu piedāvājums, bet gan to kvalitāte, un to mēs novērojam katrā konkrētajā ekonomikā. Tieši tāpēc iestādes un stimuli ir svarīgi: tie regulē uzņēmējdarbības centienu novirzīšanu uz to produktīvu izmantošanu. Atkarībā no institūcijām un iniciatīvas uzņēmējdarbības centieni var tikt izmantoti produktīvā vai neproduktīvā veidā, un var gadīties, ka tie nemaz neīstenojas  jaunos uzņēmumos. Tādējādi gan dažādās valstīs novērojamo uzņēmējdarbības izplatību un to formu ietekmēs institucionālās struktūras, attīstības līmenis, kā arī valstij raksturīgie kultūras un politikas faktori. Daudziem attīstīto ekonomiku analītiķiem sarežģīta ierobežojumu ietvara pastāvēšana, ko izveidojušas un ieviesušas iestādes, šķiet pašsaprotama un viņi tai nepievērš īpašu vērību. Tādējādi ir iespējams lielā mērā “ignorēt” institūciju ietekmi attīstītā tirgus ekonomikā, kur lielākajā daļā gadījumu pastāv un darbojas tirgus institūcijas. Tomēr arvien vairāk tiek atzīts, ka institucionālā vide ir svarīga ne tikai pašai uzņēmējdarbībai, bet arī valsts ekonomiskās izaugsmes un stabilitātes veicināšanai.

2.2.2 Iniciatīvas, institūcijas un uzņēmējdarbība

Kā Baumols atzīmēja savā inovatīvajā darbā, uzņēmējdarbības attīstība ir nepārtraukts process. Uzņēmēju tipus, kuri tiks “aktivizēti” (faktiski uzsāks uzņēmējdarbību), lielā mērā ietekmē pastāvošā stimulu struktūra, kas rodas no iepriekš apskatīto formālo un neformālo institūciju apvienošanas, piemēram, konkrētajā vidē pastāvošie likumi, normas, noteikumi un uzskati[i].

Uzņēmējdarbības procesa dinamika var būt ļoti atšķirīga, atkarībā no stimulēšanas struktūras konkrētā ekonomikā. Institūcijām kļūstot spēcīgākām, līdz ar to sniedzot atbalstu uz tirgu pamatotai ekonomiskajai aktivitātei, uzņēmējdarbības darbība arvien vairāk tiek virzīta uz produktīvu uzņēmējdarbību, tādējādi stiprinot ekonomisko izaugsmi un attīstību. Līdz ar to ir svarīgi izprast ne tikai uzņēmēja individuālās īpašības, bet arī kontekstu, kurā viņi darbojas: stimulus, institūcijas, kā arī valsts ekonomiskās attīstības stadiju. Stimulu un iestāžu savstarpēja atkarība ietekmē arī citas raksturojošus lielumus, piemēram, pārvaldības kvalitāti, piekļuvi kapitālam un citiem resursiem un to, kā to uztver uzņēmēji. Institūcijas ir kļuvušas par ekonomiskās uzvedības un ekonomisko darījumu kritiski noteicošu faktoru, un tām var būt gan tieša, gan netieša ietekme uz uzņēmēju piedāvājumu un pieprasījumu.

2.2.3 Uzņēmējdarbības galvenās institūcijas

Neformālas institūcijas, kuru pamatā ir sadarbības tīkli, var pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbības attīstību. Ja nav spēcīgu tirgu atbalstošu formālo institūciju, neformālas struktūras, piemēram, sadarbības tīkli, var palīdzēt uzņēmējiem mobilizēt resursus un tikt galā ar birokrātiskām procedūrām un ierēdņu veidotajiem ierobežojumiem. Sadarbības tīkli ir atzīti par svarīgu faktoru, lai piekļūtu resursiem (piemēram, informācijai, finansēm un darbaspēkam), bet tie arī ievērojami uzlabo uzņēmēja spēju atpazīstamību[i]. Turklāt sociālie tīkli ir identificēti kā uzņēmējdarbības modrības priekšvēstneši, kas ir nepieciešams nosacījums iespēju atpazīšanai. Daži zinātnieki apgalvo, ka saliedēts vai blīvi savienots tīkls nodrošina uzņēmējiem konkurences priekšrocības, bet citi uzskata, ka reti savienoti tīkli, kas ir pilni ar “strukturāliem caurumiem”, nodrošina konkurences priekšrocības[ii]. Vājā institucionālajā vidē uzņēmumu izdzīvošana un izaugsme ir ārkārtīgi svarīga sadarbībai ar uzņēmumiem un ierēdņiem. Jauni uzņēmumi bez šādiem savienojumiem vairumā gadījumu ir pakļauti neveiksmei. Jūs uzzināsiet vairāk par tīkla izveidošanu šī kursa 4. nodaļā.

2.2.4 Institūcijas un GEDI (Globālais uzņēmējdarbības un attīstības institūts) indekss

GEDI indekss ir pirmais mēģinājums novērtēt produktīvu uzņēmējdarbību nacionālā līmenī, kas iestrādāts noteiktā institucionālā kontekstā. Pati par sevi indeksa izveidotā klasifikācija pārsniedz tradicionālos jaunizveidoto uzņēmumu rādītājus, kā piemēram, Kopējās uzņēmējdarbības aktivitātes (TEA) indekss, ko izstrādājis Globālais uzņēmējdarbības monitorings (GEM), integrējot nacionālās uzņēmējdarbības pasākumus un valstij raksturīgos institūciju kvalitātes rādītājus. GEDI ietvars ir balstīts uz ideju, ka uzņēmējdarbība atspoguļo trīs faktoru dinamisko reakciju, pie tam katru no tiem veido indivīdu uzvedības mainīgā lieluma un institūciju apvienošana vienā kopumā. Šie faktori attiecīgi ir attieksme pret uzņēmējdarbību; uzņēmējdarbība; un uzņēmējdarbības vēlmes. Katram no tiem īpašās spējas uzņēmējdarbības veikšanai izsver nacionālais institucionālais konteksts, kurā notiek uzņēmējdarbība. Tā, piemēram, uzņēmējdarbības aktivitāti vērtē ar dažādiem jaunuzņēmumu aktivitātes rādītājiem, kas iegūti no GEM datu bāzes. Tomēr jāievēro, ka GEDI indekss šo lielumu novērtēšanai izmanto institūciju kvalitātes rādītājiem, jo īpaši starptautiski atzītu organizāciju, piemēram, Pasaules ekonomikas foruma un Heritage Fund, aprēķinātos institūciju kvalitātes rādītājus. Tādējādi indekss pamatojas uz Baumola atziņām, ka uzņēmējdarbības centienu ietekme uz ekonomisko izaugsmi būs atkarīga no valsts institucionālā konteksta, kurā šie centieni tiek veikti.

GEDI indeksā institucionālā ietekme ir sadalīta trīs apakšindeksos:  Uzņēmējdarbības attieksme, rīcība un centieni. Institucionālie pasākumi attieksmē pret uzņēmējdarbību ietver tirgus lielumu, izglītības līmeni, valsts vispārējo biznesa riska pakāpi, iedzīvotāju interneta izmantošanu un kultūras atbalstu uzņēmējdarbībai kā labai karjeras izvēlei. Uzņēmējdarbības aktivitātes apakšindeksā iekļautie institucionālie lielumi mēra uzņēmējdarbības normatīvo vidi, tehnoloģiju adsorbcijas spēju, esošo cilvēkresursu uzlabojumu apmēru, izmantojot personāla apmācību, un spēcīgu biznesa grupu dominēšanu vietējā tirgū. Visbeidzot, apakšindeksā “Uzņēmējdarbības centieni” ir ietverti institucionālie mainīgie lielumi, kas mēra pētniecības un attīstības potenciālu, uzņēmējdarbības un inovācijas sarežģītību, globalizācijas līmeni un riska kapitāla pieejamību. Viens no galvenajiem GEDI indeksa veidošanas kritērijiem ir galveno institucionālo (un individuālo mainīgo) rādītāju atlase, kas ietekmē uzņēmējdarbības rādītājus. Kaut arī “īpašuma tiesības” un “likuma varu” uzskata par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un darbību, tie mēdz aptvert plašu jautājumu loku, un pašlaik nepastāv starptautiski pieņemama atskaites sistēma, kas ietvertu GEDI iesaistītās valstis. Tā vietā GEDI indekss atspoguļo īpašuma tiesību aspektus, izmantojot mainīgo lielumu “Brīvība”, kas atspoguļo vispārējo normatīvo slogu uzņēmējdarbības sākšanai, vadīšanai un slēgšanai. Kopumā GEDI iekļautie institucionālie mainīgie mēdz būt savstarpēji ļoti saistīti.

Partnerības valstu Globālais uzņēmējdarbības indekss 2018. gadā, t.sk. pirmā un pēdējā vieta

Ieņemamā vieta	Valsts	GUI
1	ASV	83,6
14	Austrija	66,0
15	Vācija	65,9
44	Latvija	40,5
46	Rumānija	38,2
48	Grieķija	37,1
69	Bulgārija	27,8
137	Čada	9,0