Sociālās uzņēmējdarbības pamatprasmes
2. Sociālās uzņēmējdarbības galvenie aspekti
2.3. Septiņas sociālajiem uzņēmējiem nepieciešamās prasmes
Gadu gaitā sociālā uzņēmējdarbība ir ievērojami pieaugusi. Mūsdienās sociālā labuma sniegšana būtiskā un unikālā veidā prasa vairāk nekā tikai peļņas ziedošanu pamatotam mērķim - uzņēmumu īpašniekiem, kuri tiecas uz panākumiem sociālās uzņēmējdarbības jomā, ir jāizstrādā jauna un efektīva pieeja plašu sociālo jautājumu risināšanai.
2.3.1 Netaisnīgu sociālo problēmu identificēšana
Sociālie uzņēmēji vispirms sāk ar problēmas identificēšanu. Visbiežāk viņi izvēlas stabilu, bet netaisnīgu sociālo apstākli, kas izslēdz vai atstumj lielu daļu sabiedrības. Šī sabiedrības daļa cīnās ar resursu trūkumu un nespēju uzlabot savu stāvokli sociālās, ekonomiskās vai politiskās netaisnības dēļ.
Spilgts piemērs ir “mikrokredītu tēvs” Muhameds Junuss. Viņš uzsvēra nabadzīgo Bangladešas iedzīvotāju nespēju iegūt jebkādu kredīta. Viņiem nebija tiesību saņemt aizdevumus bankās un viņi varēja pieņemt aizdevumus vienīgi no vietējiem naudas aizdevējiem par nesamērīgu samaksu.
2.3.2 Līdzdarbošanās nodrošina iedvesmojošas pārmaiņas
Muhameds Junuss ne tikai identificēja šo problēmu, bet arī konstatēja, kā viņš varētu izmantot savu kapitālu, lai to risinātu sev finansiāli izdevīgā veidā. Viņa banka Grameen Bank spēja noturēties virs ūdens, iekasējot procentus par nelielajiem aizdevumiem, kurus viņš izsniedza nabadzīgajām Bangladešas sievietēm. Pēc tam banka mēdza izmantot iegūtos peļņas procentus, lai palīdzētu finansēt aizdevumus citām sievietēm.
Januss ticēja Bangladešas sieviešu spējai radīt ienākumus un apzinājās, ka tikai viņu sociālekonomiskie apstākļi neļauj to darīt. Biznesa iespēju identificēšanai visbiežāk ir nepieciešams atvērts prāts un īpaša intuīcija.
2.3.3 Līdzdarbošanās nodrošina iedvesmojošas pārmaiņas
Džeisons Aramburu sāka strādāt ar Biochar (mēslojums, kas izgatavots no augu atkritumiem), kad viņš strādāja Prinstonas universitātē kā Klimata ietekmes mazināšanas iniciatīvas pētnieks. 2008. gadā viņš nodibināja organizāciju „re: char”, kas palīdzēja piegādāt Biochar trešās pasaules lauksaimniekiem, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Aramburu saskatīja nepieciešamību pēc labāka un pieejamāka mēslojuma. Piemēram, Rietumkenijas fermeri - sīkražotāji un pašpatēriņa fermeri vairāk nekā pusi savu ienākumu tērē mēslojuma iegādei, kas negatīvi ietekmē vidi. Ieviešot re:char, Aramburu izmantoja savas īpašās prasmes un kompetenci, lai veicinātu pārmaiņas, iesaistoties lauksaimniecības ražošanā.
2.3.4 Iesaistīšanās tiešās darbībās
Sociālie uzņēmēji, visticamāk, neapmierinās ar kapitāla izsniegšanu vien, lai atrisinātu kādu sociālo problēmu. Viņi izvēlas tieši rīkoties, lai radītu pozitīvas pārmaiņas. Muhameds Junuss un Džeisons Aramburu precīzi norādīja uz konkrētām nepilnībām, tieši iesaistījās netaisnības novēršanas procesā un abos gadījumos problēmas pārvērta par biznesa iespējām.
Ir svarīgi uzsvērt sociālās uzņēmējdarbības praktisko raksturu. Tiešai darbībai nepieciešama tieša iesaistīšanās. Visbiežāk tas ir saistīts ar organizāciju, tīklu un infrastruktūras izveidi, lai ieviestu izmaiņas, kuras vēlas redzēt sociālie uzņēmēji. Tas nozīmē arī darbu uz vietas ar problēmu skartajām kopienām, saskatot un saprotot, kas tām ir nepieciešams, un rīkojoties, lai palīdzētu.
2.3.5 Publiska uzstāšanās
Lai sociālie uzņēmēji realizētu savu redzējumu, viņiem jābūt efektīviem publiskiem runātājiem. Lai rastos pārmaiņas, nepieciešama iedvesma. Lai šī iedvesma iesakņotos, sociālajiem uzņēmējiem jāspēj efektīvi paust savu redzējumu.
Tas var būt liels izaicinājums - motivēt cilvēkus, pat tādus, kuri ir labi informēti par sociālo nevienlīdzību pasaulē. Tas nozīmē, ka jāaicina cilvēkus izrauties no ikdienas rutīnas un rīkoties. Publiska uzstāšanās ir viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, jo tā apvieno vairākus svarīgus faktorus un rada sinerģiju. Pūļi, ko veido līdzīgu uzskatu cilvēki, var izjust kopības sajūtu. Sabiedrībā pazīstams cilvēks vai līderis, kuram cilvēki spēj ticēt un atbalstīt, var dot jaunu stimulu. Skaidrs, iedvesmojošs redzējums uz to, kā lietas būtu iespējams pozitīvi mainīt, var novest pie konkrētām darbībām.
2.3.6 Cīņa pret nelabvēlīgiem apstākļiem
Lielākajai sociālo uzņēmēju daļai piemīt dziļa apņemšanās ievērot sociālo taisnīgumu. Sociālie uzņēmēji cīnās par tām kopienām, kuras ikdienā saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas veicina politisko un sociālo nestabilitāti un nevienlīdzību. Sociālajiem uzņēmējiem jābūt inovatīviem un neatlaidīgiem cīņā pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Viņiem jābūt gan ļoti aizrautīgiem, gan pragmatiskiem, lai īstenotu savu redzējumu.
Sociālajiem uzņēmējiem var rasties daudz šķēršļu, te varam minēt tikai dažus: finansiālas problēmas, budžeta veidošana, ziedojumu trūkums un nepietiekami organizatoriskie tīkli. Bet katrs no šiem izaicinājumiem dod iespēju īstenot sociālā uzņēmēja misiju - uzvarēt cīņā pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
2.3.7 Radošums
Sociālajiem uzņēmējiem nepietiek ar intuīciju vien, lai atrastu biznesa iespēju netaisnu apstākļu kopumā; viņiem arī jāizstrādā radoši risinājumi šīs netaisnības novēršanai. Sociālajiem uzņēmējiem ir bezgala daudz iespēju, lai sekmētu sociālā taisnīguma panākšanu. Šo iespēju identificēšana ir liels izaicinājums, kam nepeiciešams radošums. Sociālie uzņēmēji pēc savas būtības ir novatoriski domātāji. Viņi redz un dara to, ko citi nespēj. Atklāt sociālā netaisnības gadījumus un veikt pasākumus pret tiem ir iespējams, jo sociālie uzņēmēji nenogurstoši strādā, lai mūsu pasauli padarītu labāku.