Sociālās uzņēmējdarbības pamatprasmes

2. Sociālās uzņēmējdarbības galvenie aspekti

2.4. Uzņēmējdarbībā sastopamo problēmu apskats

"Sociālais uzņēmums" kalpo par paraugu tādā ziņā, ka tas ar savu darbību ir iesaistīts arī sabiedrības problēmu risināšanā, t.i.

  • Uzņemas risināt agrāk neatrisinātas sociālie problēmas ("pārmaiņu teorija"),
  • Finansiālas peļņas gūšana un sociālo problēmu risināšana ir vismaz līdzvērtīgi svarīga ("sociālais efekts"),
  • Tādas vērtības kā ilgtspējība, politiskā līdzdalība, cieņa pret līdzcilvēkiem un vienlīdzīgas tiesības ir daļa no korporatīvās filozofijas ("atbilstība"),
  • Darbs tiek piedāvāts arī nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.                               
  • Ražošanā: sociālā pievienotā vērtība tiek radīta ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laikā. Tas var nozīmēt, ka preces tiek ražotas ilgtspējīgi, ekoloģiski vai godīgi, vai arī tiek nodarbināti nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki, piemēram, cilvēki ar invaliditāti.
  • Klientam: tiek piedāvāti produkti vai pakalpojumi noteiktai mērķa grupai ar mērķi uzlabot attiecīgās grupas dzīves situāciju. Piemēram, tiek ražotas saules baterijas cilvēkiem bez pietiekamas elektroapgādes jaunattīstības reģionos.
  • Piedāvājumā: sociālā pievienotā vērtība rodas no pašas preces vai pakalpojuma. Bieži vien sociālās inovācijas ir izstrādātas, lai atvieglotu ikdienas dzīvi noteiktām cilvēku grupām, piemēram, piedāvājot papildu aprīkojumu vecāka gadagājuma cilvēkiem vai sniedzot īpašus piedāvājumus nelabvēlīgā situācijā nokļuvušiem cilvēkiem.
  • Darbiniekiem: darbiniekus pieņem darbā, neaugoties uz viņu dzimumu, reliģiju, piederību utt. Piemēram, iespēju robežās tiek radīta iespēja veikt reliģiskas ceremonijas darba pārtraukumā.