Kultūras mantojuma uzņēmējdarbība (KMU)
4. Lēmumu pieņemšanas teorijas
Nepastāv universāla vienošanās par standartizētu teoriju klasifikāciju.[i] Saskaņā ar Ahmed et al (2012), lēmumu teorijas var būtībā iedalīt divās daļās: normatīvā un aprakstošā lēmumu teorija. Kamēr normatīvā teorija skaidro, kā lēmumi jāpieņem, aprakstošā teorija skaidro, kā lēmumi tiek pieņemti. Daudzi pētnieki ir arī klasificējuši teorijas kā racionālas vai neracionālas.[ii] Nošķirot šos divus tipus, Gigerenecers (2001) identificēja četrus racionālu teoriju raksturlielumus kā: optimizāciju, normatīvo, visaptverošo un iekšējo konsekvenci. Tādā pašā veidā ir identificējamas neracionālas teorijas, lai tām piemistu tādi atribūti kā neoptimizācija, aprakstīšaņa, meklēšana, ekoloģiskā racionalitāte un kognitīvi pamatelementi, piemēram, emocijas, imitācija un sociālās normas.[iii] Dažas teorijas, kas ir ieguvušas popularitāti lēmumu pieņemšanas kontekstā, ir šādas.